-
-
-
Pateicībā par uzticību un atbalstu, aicinām Operas fonda ziedotājus pavadīt īpašu vakaru kopā ar Latvijas Nacionālās operas un baleta galveno diriģentu Mārtiņu Ozoliņu
Vakara gaitā būs iespēja sarunas laikā iepazīt diriģentu Mārtiņu Ozoliņu, kuram nupat piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis par ievērojamu ieguldījumu Latvijas kultūrā. Mārtiņš Ozoliņš ir Latvijas Nacionālās operas un baleta galvenais diriģents, kā arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētais profesors. Debitējis Latvijas Nacionālajā operā ar Džuzepes Verdi operu Nabuko 2003. gadā, kopš 2013. gada ir Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents. Daudzu operu un baletu, kā arī koncertu muzikālais vadītājs. -
Pirmdien, 28. oktobrī, plkst. 18.30 aicinām uz SARUNĀM pirms pirmizrādes, veltītas Keneta Tindala baleta "KAZANOVA" iestudējumam Latvijā.
Vakaru iesāksim ar ainu, kurā Antona Freimana iemiesoto Kazanovu pavedinās Emma Lagūna un Izabella Monastirska-Urtāne māsu Savornjānu lomās. Turpinājumā Antona Freimana un Jūlijas Braueres sniegumā baudīsim Kazanovas un Bellīno duetu. Vakara vadītāja Liene Jakovļeva iztaujās solistus, horeogrāfu Kenetu Tindalu (Kenneth Tindall), horeogrāfa asistentus Drīdu Blovu (Dreda Blow) un Deividu Niksonu (David Nixon).Vakaru noslēgs Latvijas Nacionālās operas un baleta vēsturnieka Mikus Čežes audiovizuālā lekcija “Ķermeņu spēles”. -
2024./2025. gada sezonas pirmizrādes Latvijas Nacionālajā operā un baletā
Žaks Ofenbahs
Opera četros cēlienos
Pirmizrāde 26.09.2024.
Opera ļauj iepazīt veiksmīga mākslinieka dzīves neveiksmes. Hofmanis atceras gadījumus, kad ir bijis patiesi iemīlējies: graciozajā Olimpijā, kas izrādījās zinātnisks izgudrojums, nevis dzīva sieviete; smagi slimajā Antonijā, kuru nogalināja viņas aizraušanās ar vokālo mākslu; un kurtizānē Džuljetā, kuras interese par Hofmani bija savtīga un ātri gaistoša. Hofmanis ir pārliecināts, ka Stella, kuru viņš neprātīgi mīl šobrīd, ir ideālā sieviete, jo apvieno sevī Olimpijas, Antonijas un Džuljetas labākās īpašības.
Žaka Ofenbaha Hofmaņa stāsti tapuši pēc E. T. A. Hofmaņa stāstu motīviem, kas izspēlē mīlas iedomas un patiesu mīlestību, komponistam ļaujot radīt bagātīgu muzikālo partitūru. Latvijas Nacionālajā operā Hofmaņa stāstu piektais iestudējums top franču maestro Frederika Šaslēna (Frédéric Chaslin) muzikālajā vadībā. Režisora Aika Karapetjana versijā šī opera būs aizraujoši jautrs un vizuāls piedzīvojums ar skaistu mūziku.
Biļetes ŠEIT
Kenets Tindals (horeogrāfija), Kerijs Mazijs (mūzika)
Balets divos cēlienos
Pirmizrāde 02.11.2024.
Džakomo Kazanova dzīvi ir tvēris visā tās skaistumā un iespējās. Šo slaveno 18. gadsimta rakstnieku, pateicoties viņa atklātajiem memuāriem, mēs pazīstam arī kā priesteri, mūziķi, aktieri, juristu, diplomātu, spiegu, filosofu un laba ēdiena cienītāju. Un, protams, kaislīgu mīlētāju. “Kazanova bija mirkļa mākslinieks ar neiedomājamu spēju būt laimīgam, un tieši šī viņa spēja lielākoties valdzināja cilvēkus,” tā Kazanovu raksturojis viņa biogrāfijas un šī baleta libreta autors Īans Kellijs. Kazanova cenšas ielūkoties leģendārā mīlētāja prātā un sirdī, vienlaikus paverot skatu uz fascinējošo laikmetu.
Baleta Kazanova pasaules pirmizrāde notika 2017. gada martā britu kompānijā Northern Ballet. Šo darbu, kurā varam iepazīt krāšņo, elpu aizraujošo 18. gadsimta vidi, ir radījuši horeogrāfs Kenets Tindals (Kenneth Tindall), komponists Kerijs Mazijs (Kerry Muzzey), scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Kristofers Orams (Christopher Oram) un dramaturgs Īans Kellijs (Ian Kelly).
Biļetes ŠEIT
Rihards Štrauss
Opera vienā cēlienā
Pirmizrāde 21.02.2025.
Jūdejas princeses Salomes sirds iekvēl kaislē pret jaunās ticības pravieti Johanaanu. Kad valdnieks Hērods lūdz Salomi viņam dejot, viņas pieprasītā samaksa ir nežēlīga – princese vēlas pravieša galvu… Noslēpumainie notikumi vēsta par nepiesātināmu mīlestību, kas ir spēcīgāka par racionāliem apsvērumiem. Jūdejā notiekošo stāstu režisors Alvis Hermanis savā jauniestudējumā pārceļ uz mūsdienu Izraēlu – vietu, kur šobrīd ideoloģiju un reliģiju mezgls sapinies visciešāk.
Oskara Vailda franciski rakstītā drāma Salome tika pārtulkota vācu valodā un kļuva par libretu Riharda Štrausa šedevram, kura pirmuzvedums notika 1905. gada 9. decembrī Drēzdenes Karaliskajā opernamā. Latvijas Nacionālajā operā līdz šim pieredzēti četri spilgti Salomes iestudējumi, kuros titullomas interpretējušas izcilās dziedātājas Milda Brehmane-Štengele, Žermēna Heine-Vāgnere, Solveiga Raja un Ieva Kepe.
Biļetes ŠEIT
Čezāre Punji, Rikardo Drigo
Balets divos cēlienos
Pirmizrāde 10.04.2025.
Balets Esmeralda ir vienkāršs un spēcīgs stāsts par mīlestību un nāvi. Parīzes Dievmātes katedrāles arhidiakons Klods Frolo iekāro skaisto Esmeraldu, taču meitenes uzmanību saista nevis priesteris, bet gan iznesīgais kapteinis Fēbs. Īpašas jūtas pret Esmeraldu ir arī baznīcas zvaniķim Kvazimodo. Kad, greizsirdības mākts, Frolo ievaino Fēbu, notikušajā tiek vainota Esmeralda, kurai draud nāvessods. Vienīgais, kurš līdz savas dzīves beigām turpinās patiesi mīlēt Esmeraldu, būs nelaimīgais Kvazimodo.
Viktora Igo slavenais romāns Parīzes Dievmātes katedrāle kalpojis par iedvesmu spilgtiem mākslas darbiem dažādos žanros. Kā baletu publika to pirmoreiz iepazina Žila Pero horeogrāfijā – 1844. gada uzvedumā Esmeralda Karaliskajā teātrī Londonā. Latvijas Nacionālajā baletā tas pirmoreiz izrādīts 1939. gadā baletmeistara Osvalda Lēmaņa veidotajā versijā. Aivara Leimaņa radītā Esmeralda būs jau ceturtais šī romantiskā stāsta iestudējums latviešu baleta vēsturē, kurā viduslaiku gaisotni uzburt palīdzēs Mārtiņa Vilkārša scenogrāfija un Ilzes Vītoliņas radītie kostīmi.
Biļetes ŠEIT
Georgs Frīdrihs Hendelis
Opera trīs cēlienos
Pirmizrāde 18.05.2025.
Langobardu ķēniņš Flavio iekāro sava padomnieka meitu Teodatu. Viņa kaislība izraisa notikumu virkni, kurā savijas mīlas un politiskās intrigas, traģēdija un komēdija. Operu Flavio, langobardu ķēniņš Hendelis sarakstīja 1723. gadā, rēķinoties ar Londonā sumināto itāļu solistu Senezīno un Frančeskas Kuconi vokālo meistarību. Pēc atkārtotām izrādēm 1732. gadā opernamu apritē Flavio, langobardu ķēniņš atgriezās vien 20. gadsimta 60. gados, un uzskatāms par opermūzikas retumu. Latvijas Nacionālās operas skatītāji šo operu iepazīs augstu novērtētajā Baireitas Baroka operas festivāla 2023. gada inscenējumā, ko režisējis horvātu ievērojamais kontrtenors Makss Emanuels Cenčičs, iestudējumu veidojot kopā ar scenogrāfu Helmutu Štirmeru un kostīmu mākslinieci Korinu Gramosteanu.“Hendeļa darbus iestudē opernami visā pasaulē, taču apritē ir tikai dažas no viņa gandrīz četrdesmit operām. Hendeļa mantojumā ir daudzi reti dārgakmeņi, un Flavio ir viens no tiem. Šis darbs būtiski atšķiras no citiem: Hendelis ir radījis satīru, parodiju par opera seria žanru. Un tas padara šo operu neparastu viņa daiļrades kontekstā,” uzsver Baireitas Baroka operas festivāla mākslinieciskais vadītājs Makss Emanuels Cenčičs.
Biļešu tirdzniecība tiks izsludināta atsevišķi.
-
Latvijas Nacionālās operas un baleta izglītojošo pasākumu ciklā Sarunas pirms pirmizrādēm interesentiem ir iespēja noklausīties ar muzikāliem priekšnesumiem papildinātas lekcijas par topošajiem iestudējumiem, tikties ar radošo komandu un iestudējuma dalībniekiem. Šoreiz tās būs veltītas topošajam Gaetāno Doniceti operas Mīlas dzēriens iestudējumam, kam pirmizrāde būs 23. maijā.
-
Pirmdien, 8. aprīlī, Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē pulksten 18.30 aicinām uz SARUNĀM pirms baleta “Džungļu grāmata" pirmizrādes.
Pasākumā ar iestudējuma radošo komandu - horeogrāfu Raimondu Martinovu, scenogrāfu Didzi Jaunzemu un kostīmu mākslinieci Elīnu Miltu Niedrāju - sarunāsies Liene Jakovļeva, uzstāsies Latvijas Nacionālā baleta solisti Aleksandrs Osadčijs un Izabella Monastirska-Urtāne, pasākumu noslēgs skatītāju iemīļotā operas vēsturnieka Mikus Čežes lekcija “Dvēseles zvēri".Savu dalību lūdzu apstiprināt līdz piektdienai, 5. aprīlim, rakstot uz e-pastu monta.tigere@opera.lv, lai varu sagatavot ielūgumus. Tos, kā ierasts, pirms pasākuma varēs saņemt pie manis no plkst. 18.15 Jaunās zāles foajē. -
Fonda ziedotājiem esam sagatavojuši īpašu pasākumu, kas pagaidām nav pieejams operas publiskajā repertuārā: ekskursiju “Iepazīsti orķestra pasauli!”.Šī būs iespēja īpašā ekskursijā uzzināt vairāk par Latvijas Nacionālās operas orķestra darbu flautista, orķestra direktora Mika Vilsona aizraujošajā stāstījumā. Apmeklēsim orķestra bedri un citas ar mūziķu ikdienu saistītās telpas. Pasākums notiks otrdien, 27. februārī, pulksten 17.30. Pulcēšanas pie Operas galvenās ieejas.Tā kā vietu skaits ekskursijā ir ierobežots, aicinu pieteikties savlaicīgi, rakstot uz e-pastu monta.tigere@opera.lv! Pēc noteikta dalībnieku skaita sasniegšanas pieteikšanās tiks slēgta. -
-
Džakomo Pučīni operas Turandota inscenējums Latvijas Nacionālajā operā šoziem svin piecdesmito jubileju.
Maestro Riharda Glāzupa, režisora Jāņa Zariņa, scenogrāfa un kostīmu mākslinieka Edgara Vārdauņa iestudējuma pirmizrāde notika 1973. gada 29. decembrī ar Žermēnu Heini-Vāgneri titullomā un Kārli Zariņu Kalafa lomā.
Turandotas izrāde 2024. gada 5. janvārī būs veltīta iemīļotā iestudējuma jubilejai. LNO Beletāžas zālē pulksten 18.00 izrādes apmeklētāji ir aicināti tikties ar trim spilgtām solistēm, kas dažādos laikos ir interpretējušas titullomu šajā meistardarbā: muzikoloģe Liene Jakovļeva sarunāsies ar Solveigu Raju, Ievu Kepi un Jūliju Vasiļjevu.
-
Pirmdien, 6. novembrī, plkst. 18.30 aicinām uz SARUNĀM pirms pirmizrādes, kas šoreiz būs veltītas Frederika Eštona leģendārā baleta VELTĪGĀ UZMANĪBA iestudējumam Latvijā
Vakaru iesāks mīlētāju pāra Līzes un Kolā iznāciens, tajā baudīsim Latvijas Nacionālā baleta solistu Sabīnes Strokšas un Filipa Fedulova sniegumu. Sarunu turpinājumā vakara vadītāja Liene Jakovļeva iztaujās abus vadošos solistus, baleta “Veltīgā uzmanība” māksliniecisko uzraugu Žanu Pjēru Gaskē, iestudējuma inscenētāju Žanu Kristofu Lesāžu un Latvijas Nacionālā baleta māksliniecisko vadītāju Aivaru Leimani. Bet vakaru noslēgs Latvijas Nacionālās operas un baleta vēsturnieka Mikus Čežes audiovizuālā lekcija “Mīlas forsmažors”. -
2. oktobrī aicinām uz "Sarunām" pirms operas "Dons Karloss"
Latvijas Nacionālās operas un baleta izglītojošo pasākumu ciklā Sarunas pirms pirmizrādēm interesentiem ir iespēja noklausīties ar muzikāliem priekšnesumiem papildinātas lekcijas par topošajiem iestudējumiem, tikties ar radošo komandu un iestudējuma dalībniekiem. Šoreiz tās būs veltītas topošajam Džuzepes Verdi operas Dons Karloss iestudējumam, kam pirmizrāde būs 5. oktobrī.
-
Tirdzniecībā pieejamas biļetes uz Gadumijas koncertiem Operā
Jauno 2024. gadu sagaidīt aicinām ar spožākajām operešu melodijām, Vīnes valšiem un polkām Latvijas Nacionālās operas solistu, kora un orķestra izpildījumā diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā. Programmā izskanēs Johana Štrausa, Franca Lehāra, Imres Kālmāna, Franca Supē un Žaka Offenbaha mūzika.
Gadumijas koncertu Operā aicinām apmeklēt 27., 28., 29. un 30. decembrī, kā arī 2. janvārī.
Operas fonda ziedotāji biļetes varēs iegādāties, sākot no 19. septembra pulksten 17.00, pieslēdzoties www.biletes.opera.lv.
-
Latvijas Nacionālās operas un baleta sezonas grāmata
Pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal izdota Latvijas Nacionālās operas un baleta sezonas grāmata. Digitālā versijā ar sezonas grāmatu var iepazīties šeit:
-
Latvijas Nacionālā opera un balets un nacionālā ierakstu kompānija SKANi ielūdz Jūs uz soprāna Jūlijas Vasiļjevas un pianista Māra Skujas albuma Svētā mīla atvēršanas pasākumu otrdien, 2023. gada 13. jūnijā, plkst. 15.00 Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē!
Nacionālās ierakstu kompānijas SKANi izdotajā albumā iekļautas Lūcijas Garūtas (1902–1977) solodziesmas.
Programmā:
- Saruna ar māksliniekiem
- Muzikāli priekšnesumi
Vairāk par albumu: https://www.lmic.lv/lv/skani/katalogs?id=237
-
Sarunas pirms pirmizrādēm par operu Adriāna Lekuvrēra notiks Jaunajā zālē 5. jūnijā plkst. 18.30. Programmā – operas vēsturnieka Mikus Čežes audiovizuālā lekcija Iekarotā Lekuvrēra un iekārotā Kurzeme, Lienes Jakovļevas saruna ar režisoru Vensānu Busāru un iestudējuma solistiem, kā arī muzikāli priekšnesumi.
-
Sarunas pirms pirmizrādēm par baletu Vijs. Šausmu naktis notiks 17. aprīlī 18.30 Jaunajā zālē. Sarunās piedalīsies jauniestudējuma komponists un horeogrāfs, uzstāsies Latvijas Nacionālā baleta solisti, pasākumu noslēgs operas vēsturnieka Mikus Čežes audiovizuālā lekcija "Ticība un māņticība".
-
Latvijas Nacionālās operas un baleta izglītojošo pasākumu ciklā "Sarunas pirms pirmizrādēm" interesentiem ir iespēja noklausīties ar muzikāliem priekšnesumiem papildinātas lekcijas par topošajiem iestudējumiem, tikties ar radošo komandu un iestudējuma dalībniekiem.
Sarunās pirms Leoša Janāčeka operas "Jenūfa" pirmizrādes vakara vadītāja Liene Jakovļeva sarunāsies ar režisoru Alvi Hermani, iestudējuma muzikālo vadītāju un diriģentu Mārtiņu Ozoliņu, kā arī ar iestudējuma videomākslinieci Inetu Sipunovu. Uzstāsies solisti Inna Kločko un Artjoms Safronovs, pie klavierēm – Ilze Ozoliņa. Pasākumu noslēgs Mikus Čežes audiovizuālā lekcija “Piedošanas māksla”.
-
-
-
Straujiem soļiem tuvojas Latvijas Nacionālā baleta simtagde, tāpēc aicinām uz īpašu pasākumu - “Sarunas. Latvijas Nacionālajam baletam 100”, kas 2022. gada 28. novembrī 18.30 norisināsies Operas Jaunajā zālē.Pasākums veidots kā diskusija, ieskatoties nupat klajā nākušās grāmatas “Gadsimts vai viens mirklis?” nodaļā "Latvijas Nacionālā baleta kustība laikā". Lienes Jakovļevas vadītajā sarunā piedalīsies Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis, baleta vēsturniece Gunta Bāliņa, baleta pedagoģe Regīna Kaupuža un operas vēsturnieks Mikus Čeže. Dejiskus priekšnesumus sniegs Latvijas Nacionālā baleta māksliniece Krista Štrausa un baleta solists Kārlis Cīrulis, kā arī Rīgas Baleta skolas audzēkņi. -
-
Tikšanās ar Ivetu Apkalnu 2022. gada 14. oktobrī - VARIĀCIJAS PAR DZĪVI UN ĒRĢELĒM
Priecājos ziņot, ka arī šajā sezonā turpinām sadarbību ar Rakstniecības un mūzikas muzeju. Pirmais pasākums, kurš notiks mājīgajās tikšanās telpās “Tintnīca”, gaidāms jau 2022. gada 14. oktobrī plkst. 18.00 - “Variācijas par dzīvi un ērģelēm. Tikšanās ar pasaulslaveno latviešu ērģelnieci Ivetu Apkalnu”.Sarunu vadīs muzikoloģe Inga Vasiļjeva. Adrese: Pulka iela 8, Rīga. -
Pirmdien, 19. septembrī plkst. 18.30, Operas Jaunajā zālē aicinām uz "Sarunām" pirms operetes "Jautrā atraitne" pirmizrādes.
Programmā muzikāli priekšnesumi, vakara vadītājas Lienes Jakovļevas saruna ar iestudējuma radošo komandu un Mikus Čežes audiovizuālā lekcija "Kā iegūt miljonus, saglabājot tīru sirdsapziņu".
Franca Lehāra operetes "Jautrā atraitne" pirmizrāde 22. septembrī. Jauniestudējumu veido starptautiska komanda muzikālā vadītāja Tomasa Rēznera un režisora Ūves Ērika Laufenberga vadībā.
-
Pirmdien, 16. maijā, LNO Jaunajā zālē pulksten 18.30 notiks "Sarunas" pirms Volfganga Amadeja Mocarta operas "Dons Žuans" pirmizrādes.
Programmā muzikāli priekšnesumi, vakara vadītājas Lienes Jakovļevas saruna ar solistiem Nevenu Crniču (dons Žuans) un Katrīnu Paulu Felsbergu (Cerlīna), kā arī iestudējuma muzikālo vadītāju un diriģentu Andri Veismani un režisoru Marselo Lombardero.Pasākumu noslēgs Mikus Čežes audiovizuālā lekcija "Skaistuma kolekcionārs" -
Slava Ukrainai! Слава Україні! Aicinām uz labdarības koncertu 9. maijā
Kad miljoniem cilvēku cieš no varmākas nežēlības, mūsu uzdevums ir neklusēt. Operas solistu, kora dziedātāju un orķestra mūziķu balsis visskaļāk un visspēcīgāk izskan mūzikā, tāpēc 9. maijā aicinām uz atbalsta koncertu ukraiņu tautai "Slava Ukrainai!". Ar šo labdarības koncertu vēlamies aicināt Latvijas iedzīvotājus turpināt atbalstīt Ukrainas karā cietušos. -
Īpašs piedāvājums Fonda ziedotājiem
Lai rūpētos par Fonda ziedotāju ērtībām un labsajūtu, turpmāk uz īpašajiem pasākumiem piedāvājam rezervēt galdiņus Beletāžas zālē, izbaudot iepriekš pasūtītas uzkodas un dzērienu no īpaši jums sagatavota piedāvājuma.
Kafejnīcas telpas ir pieejams stundu pirms izrādes. Rezervāciju aicinu veikt savlaicīgi (3-4 dienas pirms pasākuma), norādot personu skaitu un izvēlēto piedāvājumu (A, B, C vai D). -
Fonda atbalstītājus aicinām uz "Sarunām" pirms baleta "Ņižinskis" pirmizrādes. "Sarunas" notiks 2022. gada 11. aprīlī pulksten 18.30 Operas Jaunajā zālē.
Ņižinskis ir horeogrāfa Marko Gekes laikmetīgā baleta izrāde par baletdejotāju un horeogrāfu Vaclavu Ņižinski. Tā atklāj Ņižinska dzīves nozīmīgākos brīžus uz skatuves un ārpus tās, parādot ciešo mākslas un neprāta saikni.
Desmit gadus Vaclavs Ņižinskis (1890-1950) bija leģendārā Sergeja Djagiļeva vadītā Krievu baleta (Ballets Russes) vadošais solists un horeogrāfs. Viņa virtuozie lēcieni un androgīnā harizma apbūra skatītājus, savukārt viņa pārdrošās horeogrāfijas provocēja skandālus. Mūža pēdējos trīsdesmit gadus mākslinieks pavadīja garīgās veselības ārstniecības iestādēs.
Ņižinskis pasaules pirmizrādi piedzīvoja dejas kompānijā Gauthier Dance Štutgartē 2016. gadā. Kopš tā laika iestudējums plaši izrādīts viesizrādēs visā pasaulē. 2017. gadā Marko Geke par šo iestudējumu saņēmis Itālijas dejas balvu Danza&Danza nominācijā Gada labākā horeogrāfija.
-
Tikšanās ar komponistu Zigmaru Liepiņu
Sadarbībā ar Rakstniecības un mūzikas muzeju acinām Fonda ziedotājus apmeklēt tikšanos ar komponistu Zigmaru Liepiņu, kas notiks 30.martā 18:00 Muzeju krātuvju jaunajā kompleksā Pulka ielā 8, Rakstniecības un mūzikas muzeja tikšanās telpā Tintnīca.
Vēršu uzmanību, ka vietu skaits ir ierobežots, līdz ar to šoreiz priekšroka būs tiem, kas pieteiksies pirmie.
-
Vokālās kamermūzikas vakars Mālpils muižā
2022. gada 18. martā plkst. 19:00
Egils Siliņš (basbaritons)
Mārtiņš Zilberts (klavieres)Vakaru vadīs muzikoloģe Liene Jakovļeva.
Programmā Emīla Dārziņa, Jāzepa Vītola, Pētera Čaikovska, Sergeja Rahmaņinova, Modesta Musorgska u.c. skaņdarbi.Biļetes cena: EUR 50,00
Biļetes var iegādāties Mālpils muižā vai rezervēt
pa tālr. +371 67102555 un +371 26666600. -
Liels paldies par atbalstu - šobrīd nepieciešamā summa ir savākta ar uzviju! Kopumā ziedoti EUR 8426!
Latvijas Nacionālās operas fonds aicina atbalstīt izcilo latviešu operdziedātāju Samsonu Izjumovu, ziedojot viņa veselības atjaunošanaiSamsons Izjumovs ir spožs vadošo baritona lomu dziedātājs, ieguvis skatītāju nedalītu atzinību gan par savu vokālo meistarību, gan aktieriski izcilo sniegumu. Mākslinieks skatuvei ir veltījis vairāk nekā 50 mūža gadus. Viņa sniegums šogad ir novērtēts ar Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu.
Šobrīd Samsonam ir nepieciešama labās ceļa locītavas endoprotezēšana un rehabilitācija pēc operācijas, lai atgūtu pilnvērtīgu kustību spēju. Operācijas izmaksas ir aptuveni EUR 4000, tā tiks veikta Rīgas 1. slimnīcā. Būsim pateicīgi par jebkāda apmēra ziedojumu izcilā operdziedātāja veselības atgūšanai!
Ziedot iespējams, veicot pārskaitījumu uz Latvijas Nacionālās operas fonda kontu, maksājuma mērķī norādot: ziedojums Samsonam Izjumovam. Visi savāktie līdzekļi tiks novirzīti mākslinieka veselības atgūšanai. Ja ziedotā summa būs lielāka – atlikušie līdzekļi tiks novirzīti citu LNOB mākslinieku veselības atbalstam.
REKVIZĪTI:
Latvijas Nacionālās operas fonds
Reģ.Nr.40008029080
Banka: AS „Swedbank”
SWIFT: HABA LV22
Konta Nr.: LV64HABA000140J033884Latvijas Nacionālās operas fonds darbojas jau teju 25 gadus. Tajā apvienojušies mūzikas mīļotāji un interesenti, kuri vēlas piedalīties Latvijas Nacionālās operas un Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskajā izaugsmē, kopīgiem spēkiem atbalstot iestudējumu tapšanu un citus notikumus, kas saistīti ar Latvijas Nacionālo operu un baletu. Fonds jau iepriekš ir atbalstījis vairāku mākslinieku, tai skaitā Genādija Gorbaņova, Kārļa Cīruļa, Donata Rudzīša u.c. veselības rehabilitāciju.
Samsons Izjumovs ir Latvijas Nacionālās operas solists kopš 1978. gada. Viņa plašajā repertuārā ir tādas galvenās baritona lomas kā Nabuko, Rigoleto, Makbets, Skarpija, Jevgeņijs Oņegins, Tomskis, Šarpless, Amonasro, Poza, Renato jeb grāfs Ankarstrēms, Žoržs Žermons, Boriss Izmailovs, Aļeko, Dēmons un citas, solo partijas Mocarta, Verdi, Forē rekviēmos, Brāmsa Vācu rekviēmā, Orfa Carmina Burana, plašs dziesmu repertuārs u. c.
Samsons Izjumovs ir Lielās mūzikas balvas laureāts (1996) par Skarpijas lomu Dž. Pučīni operā Toska, titullomu Dž. Verdi operā Nabuko un izcilu sniegumu agrāk iestudētajās lomās (Rigoleto, Žoržs Žermons), kā arī Aldara Starptautiskās Gada balvas laureāts (1997). 2010. gadā Samsonam Izjumovam piešķirts Triju zvaigžņu ordenis. Viņš saņēmis Latvijas Gāzes Gada balvu Operai (2015) par ieguldīto mūža darbu LNO mākslinieciskajā jomā.
Dziedātājs absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas (tagad Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas) Vokālo nodaļu prof. Gurija Antipova klasē (1979). Ar panākumiem piedalījies vairākos starptautiskos vokālistu konkursos, tostarp Georga Otsa starptautiskajā vokālistu konkursā Tallinā 1985. gadā, kur ieguvis 1. vietu.
-
Video: Mikus Čežes lekcija " Jāņa Kalniņa "Hamlets" laikmeta panorāmā"
Gatavojoties operas "Hamlets" pirmizrādei, skatītāji 2022. gada 10. janvārī bija aicināti apmeklēt Sarunas pirms pirmizrādēm. Piedāvājam noskatīties pasākumā izskanējušo operas vēsturnieka Mikus Čežes lekciju "Jāņa Kalniņa "Hamlets" laikmeta panorāmā", kas vēsta par operas tapšanas gaitu un vēstures liecībām.
-
-
2022. gada janvārī uz Latvijas Nacionālās operas skatuves atgriezīsies viens no spožākajiem darbiem latviešu mūzikā – Jāņa Kalniņa muzikālā traģēdija Hamlets, stāsts par spēku un maigumu, kas veidots desmit ainās ar starpspēlēm. Jaunuzvedumu veido izrādes muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisore Kristīna Vuss (Kristina Wuss), scenogrāfs Andris Eglītis un kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka. Iestudējuma patrons ir Latvijas Nacionālās operas ģilde ASV.
LNOF Ģildes biedrus aicinām uz "Sarunām" pirms Jāņa Kalniņa operas "Hamlets" pirmizrādes. "Sarunas" notiks 2022. gada 10. janvārī pulksten 18.30 LNO Jaunajā zālē.
Programmā muzikāli priekšnesumi no jauniestudējuma, kā arī saruna ar solistiem un radošo komandu. LNOF ģildes biedri aicināti pieteikties uz "Sarunām", rakstot uz e-pastu monta.tigere@opera.lv līdz 23. decembrim.
-
1. decembrī 18:00 Muzeju krātuvju jaunajā kompleksā Pulka ielā 8, Rakstniecības un mūzikas muzeja tikšanās telpā Tintnīca, notiks Latvijas Nacionālās operas vēsturnieka Mikus Čežes audiovizuālā lekcija “Elfrīda Pakule un Aleksandrs Daškovs: vokālās laulības dzīves ainas” (ar spilgtiem ierakstiem, filmu fragmentiem un līdz šim nepublicētiem biogrāfiskiem materiāliem, godinot abu meistaru mākslu, bet jo īpaši – viņu mākslu sadzīvot).
Vēršu uzmanību, ka, lai ievērotu visas epidemioloģiskās prasības, vietu skaits ir ierobežots - Fonda biedriem pieejamas 20 vietas. Līdz ar to šoreiz priekšroka būs tiem, kas pieteiksies pirmie.
Fotogrāfijā: Elfrīda Pakule ar Aleksandru Daškovu Jūrmalas pludmalē.
-
LNOF Ģildes biedrus aicinām uz "Sarunām" pirms Džoakīno Rosīni operas "Pelnrušķīte" pirmizrādes. "Sarunas" notiks 2021. gada 22. novembrī pulksten 18.30 LNO Jaunajā zālē.
Programmā muzikāli priekšnesumi no jauniestudējuma, kā arī saruna ar solistiem un ar diriģentu Andri Veismani. Pasākumu noslēgs Mikus Čežes audiovizuālā lekcija "Kāpēc Pelnrušķīte ir tik laba?". Vakara vadītāja - Liene Jakovļeva.
LNOF ģildes biedri aicināti pieteikties uz "Sarunām", rakstot uz e-pastu monta.tigere@opera.lv līdz 19. novembrim.
-
Ņemot vērā valdības publisko paziņojumu pēc Krīzes vadības padomes sēdes, informējam, ka Latvijas Nacionālās operas un baleta izrādes laikā no 21. oktobra līdz 15. novembrim nenotiks.
-
20. septembrī pulksten 18.30 LNO Jaunajā zālē aicinām uz "Sarunām" pirms Džuzepes Verdi meistardarba "Simons Bokanegra" pirmizrādes.
Programmā tikšanās ar operas jauniestudējuma solistiem, muzikāli priekšnesumi un operas vēsturnieka Mikus Čežes audiovizuāla lekcija "Simons Bokanegra vēsturē un iztēlē". Pasākumu vadīs Liene Jakovļeva.
LNOF ģildes biedri aicināti pieteikties uz "Sarunām", rakstot uz e-pastu monta.tigere@opera.lv līdz 17. septembrim.
-
6. septembrī 18.30 Jaunajā zālē aicinām uz "Sarunām" pirms baleta jauniestudējumu "Drakula" un "Divi metri" pirmizrādēm. Vakara gaitā tiksimies ar baleta "Divi metri" horeogrāfiem Elzu Leimani, Antonu Freimanu un Aivaru Leimani, kā arī baudīsim šī baleta fragmentu - Covid laika Mazo gulbīšu deju.
Par baleta "Drakula" jauniestudējumu vairāk uzzināsim sarunā ar horeogrāfu Kšištofu Pastoru, kā arī klausoties Mikus Čežes lekciju "Ar trim asins pilītēm nepietiks".
LNOF ģildes biedri aicināti pieteikties uz "Sarunām", rakstot uz e-pastu monta.tigere@opera.lv līdz 3. septembrim.
-
Jaunās sezonas sākumā Latvijas Nacionālā opera un balets skatītājiem piedāvās četrus operas un baleta jauniestudējumus. Pirms tiem Latvijas Nacionālās operas fonda biedrus aicinām uz tradicionālajām "Sarunām pirms pirmizrādēm" Jaunajā zālē.
6.septembrī - sarunas pirms baleta iestudējumu "Drakula" un "Divi metri" pirmizrādēm
20. septembrī - sarunas pirms Dž. Verdi operas "Simons Bokanegra" pirmiestudējuma pirmizrādes
25. oktobrī - sarunas pirms Dž. Rosīni operas "Pelnrušķīte" pirmizrādes
"Sarunas pirms pirmizrādēm" ir iespēja noklausīties ar muzikāliem priekšnesumiem papildinātas lekcijas par topošajiem iestudējumiem, tikties ar radošo komandu un iestudējuma dalībniekiem. -
Vides objekta “Baltais laukums” programmu papildinājusi operas vēsturnieka Mikus Čežes veidotā audio ekskursija “Latvijas Nacionālās operas nama vēsture”. Šajā aizraujošiem faktiem piepildītajā un asprātīgajā ceļojumā ap operas ēku un vairāk nekā simts gadu senā pagātnē ikviens interesents ir aicināts doties jebkurā diennakts laikā. Ekskursija pieejama lietotnē un vietnē izi.travel.
Pastaigas laikā klausītāji uzzinās, kam un kad radās drosmīgā doma par jauna teātra celtniecību, kā izcēlās lielais ugunsgrēks, kā tika nodalīta publika, kur atradās Alus pagrabs un kur operas kases, kādēļ skulptūru “Nimfa” kādā agrā rītā bija apsēdušas mušas un bites, kā arī daudz citu interesantu faktu. Stāstījums pievēršas arī vairākām spožām personībām, kam veltīti pieminekļi ap operu, viņu vidū ir komponists Alfrēds Kalniņš, diriģents Leonīds Vīgners, baleta premjers Māris Liepa. Kā pienākas operas žanram, ekskursiju papildina arī vairāki muzikāli iestarpinājumi.
Audio ekskursija “Latvijas Nacionālās operas nama vēsture” bez maksas jebkurā laikā pieejama lietotnē un vietnē izi.travel: https://ej.uz/operasnamavesture. Lai to noklausītos, nepieciešams mobilais tālrunis ar interneta pieslēgumu. Pastaigas garums ir aptuveni 650m, kam nepieciešamas 40-50 minūtes.
Kā lietot audio ekskursiju?
- Atveriet interneta vietni izi.travel vai lejuplādējiet tāda paša nosaukuma lietotni.
- Meklētājā ierakstiet nosaukumu “Latvijas Nacionālās operas nama vēsture” vai norādiet atrašanās vietu – Rīga – un meklējiet starp piedāvātajiem rezultātiem.
- Jūs varat ekskursiju klausīties tiešsaistē vai, ja nevēlaties izmantot internetu pastaigas laikā, audio ekskursijas varat iepriekš lejuplādēt savā telefonā (datu apjoms – 51Mb). Klausoties ekskursiju tiešsaistē, lietotne fiksēs Jūsu atrašanās vietu, palīdzot orientēties.
- Uzspiežot uz katra no piedāvātajiem punktiem, noklausieties sagatavoto stāstu. Sekojiet kartei, lai nokļūtu nākamajā punktā.
-
Vasaras pilnbriedā durvis skatītājiem atkal vērs Latvijas Nacionālā opera, 4. jūlijā aicinot uz Galā koncertu “Operas zvaigžņu vasara”. Pirmo reizi Latvijā viesosies viens no pasaulē izcilākajiem tenoriem Pjotrs Bečala (Piotr Beczała) un prestižā konkursa Operalia 2019 uzvarētāja Adriana Gonsalesa (Adriana González). Kopā ar viņiem koncertā dziedās arī Tatjana Trenogina, Ilona Bagele, Egils Siliņš, Mihails Čuļpajevs un Rinalds Kandalincevs. Skaistākās opermūzikas pērles līdz ar solistiem interpretēs Latvijas Nacionālās operas orķestris un koris. Koncerta muzikālais vadītājs būs LNOB galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš.
Par Galā koncerta “Operas zvaigžņu vasara” spēles laukumu kļūs visa Lielā zāle, līdz ar to publikai tā būs ne vien skaista atkalsatikšanās ar opermākslu un spožākajām zvaigznēm, bet arī ekskluzīva iespēja baudīt koncertu no neierasta skatupunkta – sēdvietas tiks izvietotas uz skatuves, bet koncerta scenogrāfiju veidos greznais zāles interjers.
Lai iemūžinātu šo spilgto notikumu, koncertu filmēs dažādos rakursos, un tā videoierakstu ikviens interesents šovasar varēs baudīt operas priekšlaukumā. Šis pasākums tiks izsludināts atsevišķi.
Pārdošanā uz koncertu “Operas zvaigžņu vasara” nonāks divsimt biļešu, kuras LNOB un “Biļešu Paradīzes” kasēs un vietnē varēs iegādāties no ceturtdienas, 10. jūnija.
LNOB lūdz skatītājus ņemt vērā, ka pasākumu apmeklējuma nosacījumi ir atkarīgi no valdības noteikumiem, kas epidemioloģiskās situācijas dēļ var mainīties. No 15. jūnija publiskus pasākumus drīkst apmeklēt personas, kam ir derīgs Covid-19 sertifikāts – to vakcinēti un Covid-19 pārslimojuši cilvēki var iegūt vietnē www.covid19sertifikats.lv.
-
Latvijas Nacionālā opera un balets tiešsaistes programmā “Atmiņas” maijā piedāvā senākus kritiķu, profesionāļu un skatītāju augsti novērtētu klasisko un laikmetīgo operu ierakstus. No 7. maija skatāma Kristapa Pētersona laikmetīgā opera-lekcija “Mihails un Mihails spēlē šahu”, no 14. maija – Žorža Bizē operas “Karmena” 2007. gada iestudējums ar latviešu operzvaigznēm Elīnu Garanču un Kristīni Opolais. Programmu “Atmiņas” noslēgs Riharda Vāgnera operas “Klīstošais holandietis” 2003. gada iestudējums ar Egilu Siliņu titullomā, šis ieraksts būs pieejams no 21. maija. Programmas “Atmiņas” ieraksti tiek izrādīti sadarbībā ar Latvijas Televīzijas arhīvu.
Visu trīs iestudējumu radošie risinājumi, inovatīvās idejas un augstvērtīgās lomu interpretācijas ir atstājušas vērtīgus nospiedumus Latvijas Nacionālās operas vēsturē, ko apliecina kritikas atzinība un saņemtie apbalvojumi. Visi ieraksti būs skatāmi līdz 31. maijam.
Komponista Kristapa Pētersona un libretista Sergeja Timofejeva muzikāli avangardiskā opera-lekcija "Mihails un Mihails spēlē šahu" pirmizrādi piedzīvoja 2014. gadā kā viens no “Rīga 2014” notikumiem. Operas centrā ir šaha spēles neparastās popularitātes fenomens Aukstā kara laikā. Būtisku lomu tajā spēlēja tā dēvētais Burvis no Rīgas – tituliem bagātākais Latvijas šahists Mihails Tāls. Operas muzikālā dramaturģija precīzi balstīta 1960. gadā Maskavā Pasaules čempionāta mačā izspēlētajā sestajā sensacionālajā šaha partijā, kurā Tāls pieveica šķietami neuzvaramo padomju tautas šaha spēles elku Mihailu Botviņiku. Izrādē ir 32 dalībnieki – tik, cik figūru piedalās vienā šaha spēlē – četrpadsmit kameransambļa mūziķi, astoņi dziedātāji un astoņi dejotāji, divi diriģenti. Iestudējumu veidojuši diriģenti Ainārs Rubiķis un Atvars Lakstīgala, režisors Viesturs Meikšāns, scenogrāfs Reinis Suhanovs, kostīmu mākslinieki MAREUNROL’S, videomākslinieks – Karloss Franklins un horeogrāfs – Kirils Burlovs.
Uzvedums ieguvis „Latvijas Gāzes gada balvu operai” par īpašiem mākslinieciskiem sasniegumiem, „Spēlmaņu nakts” gada balvu oriģināldramaturģijā, Lielo mūzikas balvu 2014 kategorijā "Gada uzvedums" un “Dienas” balvu kultūrā 2014.
Prospēra Merimē drūmajai novelei “Karmena” ar Žorža Bizē mūzas vēlību bijis lemts pārtapt krāšņā operā, kas ne tikai padarījusi nemirstīgu Bizē vārdu, bet kļuvusi arī par vienu no visu laiku iemīļotākajiem šī žanra darbiem. 2007. gada iestudējumā, ko veidoja diriģents Karels Marks Šišons un režisors Andrejs Žagars, Karmenas lomu pirmo reizi savā karjerā dziedāja Elīna Garanča, kas tagad tiek dēvēta par visu laiku labāko šīs lomas interpeti pasaulē. Kopā ar viņu iestudējumā piedalījās arī izcilie latviešu operdziedātāji Kristīne Opolais (Mikaēla) un Egils Siliņš (Eskamiljo). Dona Hosē lomā – Valters Borins. Uzveduma darbība pārcelta uz mūsdienu Kubu, tā izvēloties jaunu pieeju labi zināmajam stāstam. Iestudējuma scenogrāfe ir Monika Pormale, kostīmu māksliniece – Kristīne Jurjāne, gaismu mākslinieks – Kevins Vins-Džonss, horeogrāfe – Elita Bukovska.
Riharda Vāgnera populārā opera “Klīstošais holandietis” kļuva par pirmo iestudējumu, ko latviešu mākslinieki izrādīja tagadējā Operas namā 1919. gada 23. janvārī. Kopš tā laika, pamazām atsakoties no romantizētās gaisotnes, meklējot nosacītu vidi un izmantojot ievērojami pilnveidotās tehniskās iespējas, režisori pavēruši jaunus ceļus stāsta interpretācijā, tuvinot piepildījumam Vāgnera sapni par mākslu sintēzi. 2003. gadā tapušais Riharda Vāgnera operas “Klīstošais holandietis” iestudējums bija Andreja Žagara debija režijā. Tas guva plašu starptautisku rezonansi un aizsāka Žagara veiksmīgo karjeru režijas laukā. Par māksliniecisko sniegumu “Klīstošajā holandietī” Andris Freibergs saņēmis “Spēlmaņu nakts 2003” balvu kā “Gada labākais scenogrāfs”, bet titullomas interprets Egils Siliņš – kategorijā “Labākais operas mākslā”. Iestudējuma komandā strādāja arī kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, gaismu mākslinieks Kevins Vins-Džonss, horeogrāfe Elita Bukovska un video māksliniece Katrīna Neiburga. Iestudējuma ierakstā pie diriģenta pults – Modests Pitrens, galvenajās lomās – Egils Siliņš, Mlada Hudoļeja, Krišjānis Norvelis un Jonijs van Hals.
Visi ieraksti tiks demonstrēti ar tulkojuma titriem latviešu valodā.
Biļetes pieejamas ŠEIT.
Cena uz vienu pasākumu – EUR 7, uz visiem trijiem – EUR 17. Visi ieraksti pirmajā dienā būs pieejami no pulksten 18.00.
Katru ierakstu lietotāja profilā noteiktajā laikposmā varēs skatīties neierobežotu reižu skaitu.
-
Mūžībā devies operas solists Romāns Poļisadovs (22.04.1964 – 06.05.2021). Latvijas Nacionālās operas fonds izsaka visdziļāko līdzjūtību mākslinieka tuviniekiem, draugiem un talanta cienītājiem!
Romāns Poļisadovs bija Latvijas Nacionālās operas basu repertuāra balsts gandrīz trīsdesmit gadu, viņa plašajā repertuārā bija virkne spilgtu un lielisku lomu – Gremins “Jevgeņijā Oņeginā”, Timurs “Turandotā”, Ramfiss “Aīdā”, Dālands “Klīstošajā holandietī”, Bartolo “Figaro kāzās”, Zakarija “Nabuko”, Kungs “Spēlēju, dancoju”, Landgrāfs “Tanheizerā”, Banko “Makbetā”, Fjesko “Simons Bokanegra”, Simone “Džanni Skiki”, Dorntona kungs “Putnu operā” un daudzas jo daudzas citas. Viņa repertuārā bija arī lielo formu vokāli instrumentālie darbi. 2010. gadā Romāns Poļisadovs debitēja Milānas La Scala Komandora lomā Mocarta operā "Dons Žuans", kā viessolists viņš dziedājis Varšavas Lielajā teātrī un Igaunijas Nacionālajā operā. Latvijas Nacionālās operas viesizrādēs uzstājies uz daudzu pasaules opernamu skatuvēm.
Romāns Poļisadovs dziedātāja gaitas sāka paralēli arhitektūras studijām Rīgas Politehniskajā institūtā. 1990. gadā viņš iestājās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Vokālajā nodaļā, vēlāk studēja Veimāras Mūzikas akadēmijas maģistrantūrā. Solista darbu Latvijas Nacionālajā operā Romāns Poļisadovs sāka 1994. gadā.
2002. gadā dziedātājs ieguva 1.vietu vokālistu konkursā 4. Starptautiskajā Mūzikas festivālā Rodā (Grieķija). Romāns Poļisadovs saņēmis Latvijas Nacionālās operas fonda Gada balvu operai kā 2015./2016. gada labākais operas solists.
Atvadīšanās no Romāna Poļisadova notiks 8.maijā plkst. 16.00 Siguldas Vecajos kapos.
-
Latvijas Nacionālās operas fonds sveic svētkos!
-
Izbaudiet svētku tradīcijas TIEŠSAISTĒ!
Latvijas Nacionālā opera un balets aicina skatītājus arī šogad izbaudīt tradicionālos gada nogales svētku iestudējumus – Johana Štrausa opereti “Sikspārnis” (no 13. decembra), Pētera Čaikovska baletu “Riekstkodis” (no 20. decembra) un Gadumijas koncertu Operā (no 27. decembra).
-
LNOB sadarbībā ar Kristu un Reini Dzudzilo veido mākslas objektu "Metamorfozes"
Publiskās mākslas programmas Kopā ietvaros Latvijas Nacionālā opera un balets sadarbībā ar māksliniekiem Reini un Kristu Dzudzilo īstenos mākslas objektu Metamorfozes. No 16. novembra mākslas objekts būs skatāms Latvijas Nacionālās operas skvērā.
“Metamorfozes augsto operas fasādes mitoloģisko tēlu sistēmu padara pieejamu un tuvu. Skats, ko redz skulptūru acis, ir skaists, un viņu grieķiskie stāvi arī tādi ir. Ja mēs nevaram katru garāmgājēju uzvest uz operas jumta, mēs varam novietot šīs skulptūras, kuras pusotru gadsimtu ir vērušās uz garāmslīdošo Rīgas dzīvi, cilvēku acu augstumā. Daudziem šie tēli visdrīzāk ir palikuši neieraudzīti, tāpēc Metamorfozes ir arī aicinājums pavērst acis uz augšu, uz fasādi, uz Mūzu Bastionu. Šīs skulptūru detaļas ir unikāli artefakti, kuri kā lauskas no zudušas Atlantīdas liecina par to, ka pagātne ar nākotni var satikties tagadnē”, saka Krista un Reinis Dzudzilo.
Arhitekts Ludvigs Bonštets 1860. gadā radīja projektu Rīgas Pilsētas teātra ēkai, kurā kopš 1919. gada mīt Latvijas Nacionālās operas un baleta trupa. Operas fasādes oriģinālās skulptūras tika atlietas cinkā 1863. un 1886. gadā. Tās rotāja ēkas fasādi līdz 1996. gadam – materiāla nolietojuma dēļ visas brīvstāvošās figūras Latvijas Nacionālā operas ēkas rekonstrukcijas periodā no 1991. līdz 1995. gadam tika aizstātas ar betonā atlietām kopijām. Oriģinālo skulptūru detaļas glabāja Oļegs un Irēna Skaraiņi, bet jaunu dzīvību objektā Metamorfozes tām dos mākslinieki Reinis un Krista Dzudzilo. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo operu un baletu plašai Latvijas sabiedrībai būs iespēja paraudzīties uz savu vēsturi, kā arī operas namu no pietuvināta, personīga skatupunkta.
Mākslas objektu Metamorfozes atbalsta Latvijas Nacionālās operas fonds un restorāns BARENTS.
-
Diemžēl esam pieņēmuši lēmumu atcelt 26. oktobrī plānoto tikšanos ar Elzu Leimani un Antonu Freimanu.
Ņemot vērā, ka tā bija plānota Latvijas Nacionālajā operā, kuras publiskā darbība ir pārtraukta līdz 1. novembrim, kā arī kopējo epidemioloģisko situāciju valstī, uzskatām to par drošāko izvēli.Gadījumā, ja līdz 1. novembrim bijāt plānojuši apmeklēt kādu LNOB izrādi, visa jaunākā informācija, t.sk. par biļešu atgriešanu, pieejama šeit: https://www.opera.lv/lv/raksts/partraucam-publisko-darbibu-lidz-1.-novembrim-2241/Sargāsim sevi un citus! -
Sarunas pirms pirmizrādēm. GULBJU EZERS
31. augustā 18.30 aicinām uz "Sarunām" pirms Pētera Čaikovska baleta "Gulbju ezers" jauniestudējuma pirmizrādes!
"Sarunās" piedalīsies horeogrāfs-inscenētājs Aivars Leimanis, Karaliskā baleta/The Royal Ballet premjers Vadims Muntagirovs un Latvijas Nacionālā baleta soliste Jūlija Brauere, dejos solisti Jolanta Lubēja un Viktors Seiko. Vakara kulminācijā izskanēs operas vēsturnieka Mikus Čežes audiovizuālā lekcija KURŠ PIERAUDĀJA GULBJU EZERU?Pieteikšanās līdz 27. augustam, rakstot uz e-pastu monta.tigere@opera.lv.
-
Cikls “Operas sākumi” – unikāla iespēja papildināt zināšanas erudītā operas vēsturnieka Mikus Čežes vadībā
Sākot no 8. maija, Latvijas Nacionālā opera un balets skatītājiem piedāvās ieskatu operas žanra dzimšanā – audiovizuālu lekciju ciklu „Operas sākumi” digitālajā vidē. Astoņu videostāstu ciklā erudītais operas vēsturnieks Mikus Čeže sniegs koncentrētu ieskatu operas un operetes žanra pirmsākumos. Tā būs unikāla iespēja sistematizēt savas zināšanas un iepazīt lielisku mūziku!
Cikla pirmās sērijas piedāvā aizraujošu ieskatu itāļu, franču un angļu operas skolu pirmsākumos. „Operas sākumu” turpinājums stāstīs par baroka operas kulmināciju un klasicisma operas pasauli. Uzmanības centrā būs operas vēstures lielie meistari – Klaudio Monteverdi, Žans Batista Lullī, Henrijs Pērsels, Georgs Frīdrihs Hendelis, Kristofs Vilibalds Gluks, Volfgangs Amadejs Mocarts un citi.
Cikla pirmais video “Operas sākumi 17. gadsimta Itālijā: Klaudio Monteverdi, Stefano Landi un Frančesko Kavalli” būs skatāms no 8. maija, savukārt 9. maijā tiks publiskota nākamā sērija – “Opera absolūtisma laikmeta Francijā: Žans Batista Lullī un Žans Filips Ramo”.
“Operas sākumu” video tiks publicēti Latvijas Nacionālās operas un baleta mājas lapā www.opera.lv katru piektdienu un sestdienu līdz 30. maijam.
-
VIDEO: Latvijas Nacionālā baleta mākslinieki sākuši kopīgus treniņus, pateicoties Operas fonda sarūpētajai tehnikai
Latvijas Nacionālā baleta mākslinieki jau otro nedēļu trenējas ar lietotnes Zoom starpniecību. Trīs reizes nedēļā notiek klasikas treniņstunda, bet reizi nedēļā – fizioterpijas nodarbība.
Lai nodrošinātu šīs attālinātās nodarbības, būtiska nozīme ir baleta treniņu zāles apskaņošanas un video ierakstīšanas tehnikai, kas ar Latvijas Nacionālās operas fonda atbalstu tika uzstādīta iepriekšējā gadu mijā.
“Baletdejotājiem šobrīd ir iespēja trenēties individuāli, Youtube skatoties treniņa stundas, ko ievieto pedagogi no visas pasaules. Taču mūsu kopējās nodarbības uztur kolektīva garu. Ir prieks redzēt citam citu un komunicēt – tā ir pavisam cita sajūta un motivācija trenēties. Mums, pedagogiem, attālinātās treniņstundas sākotnēji bija izaicinājums – īpaši tādēļ, ka video un skaņu dejotāji katrs savās mājās redz un dzird ar aizkavēšanos, taču nu jau esam iemanījušies!” stāsta Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis.
Latvijas Nacionālās operas fonds dibināts 1997. gadā un tā mērķis ir atbalstīt Latvijas Nacionālās operas un baleta radošo darbu, organizējot fizisko un juridisko personu ziedojumu piesaisti. Fonda ģildē apvienojušies mākslas mīļotāji, kas regulāri ziedo operas un baleta mākslinieciskajai izaugsmei.
-
Pasākumu un izrāžu norise tiek pārtraukta no 13. marta līdz 12. maijam
Rūpējoties par skatītāju un mākslinieku veselību, kā arī pildot valdības lēmumu, Latvijas Nacionālās operas un baleta pasākumu un izrāžu norise tiek pārtraukta no 13.marta līdz 12.maijam. Repertuārā ieplānotās izrādes un koncerti iespēju robežās tiks pārcelti uz vēlāku laiku. Informācija par pārcelto pasākumu norises laikiem tiks paziņota tuvākajā nākotnē.
Gadījumā, ja izrāde atcelta, nauda par iegādātajām biļetēm, atbilstoši Patērētāju tiesību likumam, tiks atmaksāta. Kultūras ministrija sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības biroju izstrādās regulējumu par kārtību, kādā tiks atlīdzināta par biļetēm uz atceltajiem pasākumiem iekasētā nauda.
Lūdzam būt saprotošiem un sekot līdzi aktuālajai informācijai!
-
17. februārī Latvijas Nacionālās operas fonda Ģildes biedrus aicinām uz Sarunām pirms operas "Pīķa dāma" pirmizrādes
Pirmdien, 17. februārī, 18.30 LNOF ģildes biedrus aicinām uz "Sarunām" pirms Pētera Čaikovska operas PĪĶA DĀMA atjaunojuma pirmizrādes.
"Sarunās" tiksimies ar radošo komandu, kura atjaunojusi Andreja Žagara 2005. gada iestudējumu, baudīsim vairākus muzikālus fragmentus un operas vēsturnieka Mikus Čežes audiovizuālo lekciju GRĀFIENES TUVPLĀNI.
-
Aicinām uz tikšanos ar basbaritonu, LNOB valdes priekšsēdētāju Egilu Siliņu
Latvijas Nacionālās operas fonda ģildes biedrus aicinām uz tikšanos ar basbaritonu, Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētāju Egilu Siliņu 3. februārī pulksten 18.00 LNO Beletāžas zālē.
Egils Siliņš ir viens no starptautiski pieprasītākajiem basbaritoniem – starptautisku konkursu laureāts ar 30 gadu koncertdarbības pieredzi nozīmīgākajos pasaules opernamos un festivālos. Viņa repertuārā īpaši būtiskas ir lomas Riharda Vāgnera operās. Egils Siliņš absolvējis Latvijas Mūzikas akadēmiju, iegūstot operas solista kvalifikāciju. Viņš uzstājies tādos izcilos opernamos kā Vīnes Valsts opera, Londonas Koventgārdena opera, Ņujorkas Metropolitēna opera, Čikāgas Liriskā opera, Milānas La Scala, Parīzes opera, Berlīnes Valsts opera, Bavārijas Valsts opera, Hamburgas Valsts opera un citas, kā arī Baireitas, Lucernas, Bregencas, Tangelvudas, Glaindbornas, Tokijas u.c. festivālos. Egils Siliņš ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks; 1996., 2002. un 2014. gadā ieguvis Lielo Mūzikas balvu.
Lai apmeklētu pasākumu, lūdzu rakstīt uz e-pastu monta.tigere@opera.lv līdz 31. janvārim. -
Kopā ar Latvijas Nacionālo operu un baletu novēlam Jums gaišus Ziemassvētkus un panākumiem bagātu 2020. gadu!
Lai Jūsu sapņi pārvēršas realitātē un Jūsu paveiktais – sasniegumos!
-
Gotfrīds - Viktors Seiko, Oto - Sergejs Neikšins, Roberts - Antons Freimans. Foto: Oļegs Zernovs. Melnbalta druka uz kompozītpaneļa, izmēri: 120x80cm.
REZERVĒTS.
Gotfrīds - Aidens Viljams Konefrijs, Roberts - Kristaps Jaunžeikars, Oto - Aleksandrs Osadčijs. Foto: Oļegs Zernovs. Melnbalta druka uz kompozītpaneļa, izmēri: 120x80cm.
Roberts - Antons Freimans. Foto: Oļegs Zernovs. Melnbalta druka uz kompozītpaneļa, izmēri: 120x80cm.
Roberts - Kristaps Jaunžeikars. Foto: Oļegs Zernovs. Melnbalta druka uz kompozītpaneļa, izmēri; 120x80cm.
Gotfrīds - Viktors Seiko. Foto: Oļegs Zernovs. Melnbalta druka uz kompozītpaneļa, izmēri: 120x80cm.
Oto - Sergejs Neikšins. Foto: Oļegs Zernovs. Melnbalta druka uz kompozītpaneļa, izmēri: 120x80cm.
Gotfrīds - Aidens Viljams Konefrijs. Foto: Oļegs Zernovs. Melnbalta druka uz kompozītpaneļa, izmēri: 120x80cm.
Oto - Aleksandrs Osadčijs. Foto: Oļegs Zernovs. Melnbalta druka uz kompozītpaneļa, izmēri: 120x80cm.
Patrīcija - Elza Leimane. Foto: Oļegs Zernovs. Melnbalta druka uz kompozītpaneļa, izmēri: 120x80cm.
Patrīcija - Baiba Kokina. Foto: Oļegs Zernovs. Melnbalta druka uz kompozītpaneļa, izmēri: 120x80cm.
Patrīcija - Jūlija Brauere, Roberts - Kristaps Jaunžeikars. Foto: Oļegs Zernovs. Melnbalta druka uz kompozītpaneļa, izmēri: 120x80cm.
Patrīcija - Baiba Kokina, Roberts - Raimonds Martinovs. Foto: Oļegs Zernovs. Melnbalta druka uz kompozītpaneļa, izmēri: 120x80cm.
Patrīcija - Elza Leimane. Foto: Oļegs Zernovs. Krāsaina druka uz kompozītpaneļa, izmēri: 120x80cm.
Patrīcija - Jūlija Brauere. Foto: Oļegs Zernovs. Krāsaina druka uz kompozītpaneļa, izmēri: 120x80cm.
Gotfrīds - Viktors Seiko. Foto: Oļegs Zernovs. Krāsaina druka uz kompozītpaneļa, izmēri: 120x80cm.
Gotfrīds - Viktors Seiko, Oto - Sergejs Neikšins, Roberts - Antons Freimans. Foto: Oļegs Zernovs. Krāsaina druka uz kompozītpaneļa, izmēri: 120x80cm.
-
1
Gotfrīds - Viktors Seiko, Oto - Sergejs Neikšins, Roberts - Antons Freimans. Foto: Oļegs Zernovs. Melnbalta druka uz kompozītpaneļa, izmēri: 120x80cm.
-
2
REZERVĒTS.
Gotfrīds - Aidens Viljams Konefrijs, Roberts - Kristaps Jaunžeikars, Oto - Aleksandrs Osadčijs. Foto: Oļegs Zernovs. Melnbalta druka uz kompozītpaneļa, izmēri: 120x80cm. -
3
Roberts - Antons Freimans. Foto: Oļegs Zernovs. Melnbalta druka uz kompozītpaneļa, izmēri: 120x80cm.
-
4
Roberts - Kristaps Jaunžeikars. Foto: Oļegs Zernovs. Melnbalta druka uz kompozītpaneļa, izmēri; 120x80cm.
-
5
Gotfrīds - Viktors Seiko. Foto: Oļegs Zernovs. Melnbalta druka uz kompozītpaneļa, izmēri: 120x80cm.
-
6
Oto - Sergejs Neikšins. Foto: Oļegs Zernovs. Melnbalta druka uz kompozītpaneļa, izmēri: 120x80cm.
-
7
Gotfrīds - Aidens Viljams Konefrijs. Foto: Oļegs Zernovs. Melnbalta druka uz kompozītpaneļa, izmēri: 120x80cm.
-
8
Oto - Aleksandrs Osadčijs. Foto: Oļegs Zernovs. Melnbalta druka uz kompozītpaneļa, izmēri: 120x80cm.
-
9
Patrīcija - Elza Leimane. Foto: Oļegs Zernovs. Melnbalta druka uz kompozītpaneļa, izmēri: 120x80cm.
-
10
Patrīcija - Baiba Kokina. Foto: Oļegs Zernovs. Melnbalta druka uz kompozītpaneļa, izmēri: 120x80cm.
-
11
Patrīcija - Jūlija Brauere, Roberts - Kristaps Jaunžeikars. Foto: Oļegs Zernovs. Melnbalta druka uz kompozītpaneļa, izmēri: 120x80cm.
-
12
Patrīcija - Baiba Kokina, Roberts - Raimonds Martinovs. Foto: Oļegs Zernovs. Melnbalta druka uz kompozītpaneļa, izmēri: 120x80cm.
-
13
Patrīcija - Elza Leimane. Foto: Oļegs Zernovs. Krāsaina druka uz kompozītpaneļa, izmēri: 120x80cm.
-
14
Patrīcija - Jūlija Brauere. Foto: Oļegs Zernovs. Krāsaina druka uz kompozītpaneļa, izmēri: 120x80cm.
-
15
Gotfrīds - Viktors Seiko. Foto: Oļegs Zernovs. Krāsaina druka uz kompozītpaneļa, izmēri: 120x80cm.
-
16
Gotfrīds - Viktors Seiko, Oto - Sergejs Neikšins, Roberts - Antons Freimans. Foto: Oļegs Zernovs. Krāsaina druka uz kompozītpaneļa, izmēri: 120x80cm.
-
1
-
25. novembrī Latvijas Nacionālās operas fonda Ģildes biedrus aicinām uz Sarunām pirms baleta "Trīs draugi" pirmizrādes
Latvijas Nacionālās operas un baleta izglītojošo pasākumu ciklā "Sarunas pirms pirmizrādēm" interesentiem ir iespēja noklausīties ar muzikāliem priekšnesumiem papildinātas lekcijas par topošajiem iestudējumiem, tikties ar radošo komandu un iestudējuma dalībniekiem.
-
Latvijas Nacionālās operas fonds lūdz atbalstu baleta solista Kārļa Cīruļa rehabilitācijas procesam
Šī gada 15. septembrī, dejojot galveno lomu – Soloru – Ludviga Minkusa baletā “Bajadēra”, izrādes izskaņā solists Kārlis Cīrulis guva traumu – pārrāva ceļa krusteniskās saites. 1. oktobrī viņam tika veikta operācija, kuras izmaksas 2500 EUR apmērā daļēji sedza veselības apdrošinātāji, daļēji viņš pats.
Šobrīd, lai atjaunotu darba spējas un pēc iespējas ātrāk atgrieztos trupā, nepieciešama rehabilitācija, kuru Kārlis izvēlējies veikt ORTO klīnikā. Aptuvenās rehabilitācijas izmaksas ir 1500 eiro.
Lai nodrošinātu pilnvērtīgu rehabilitāciju un drīzu iemīļotā baleta solista Kārļa Cīruļa atgriešanos uz skatuves, lūdzam Jūsu atbalstu – aicinām ziedot Latvijas Nacionālās operas fondam, maksājuma mērķī norādot “Kārļa Cīruļa rehabilitācijai”.
Jebkāda apmēra ziedojums būs nozīmīgs, lai palīdzētu Kārlim atgūt veselību.
REKVIZĪTI:
Latvijas Nacionālās operas fonds
Reģ.Nr.40008029080
Banka: AS „Swedbank”
SWIFT: HABA LV22
Konta Nr.: LV64HABA000140J033884
Mūsdienās baleta dejas tehnika ir kļuvusi ievērojami sarežģītāka, līdz ar to mākslinieki biežāk gūst dažādas traumas. Latvijas Nacionālās operas fonds jau iepriekš ir atbalstījis veselības atgūšanu mūsu pedagogam-repetitoram Genādijam Gorbaņovam, baleta solistam Raimondam Martinovam un baletdejotājam Donātam Rudzītim. Visus šim mērķim ziedotos līdzekļus Operas fonds arī turpmāk izmantos dejotāju veselības atgūšanai.
Kārlis Cīrulis 2016. gadā absolvējis Rīgas Horeogrāfijas skolu un pievienojies Latvijas Nacionālā baleta trupai, kur viņa repertuārā ir titulloma baletā “Riekstkodis”, Vergs baletā “Korsārs”, Zilais putns baletā “Apburtā princese”, pas de deux baletā “Gulbju ezers”. Kārlis Cīrulis 2016. gadā ieguvis 1. vietu Starptautiskajā Baltijas baleta konkursā un 2. vietu Starptautiskajā Dienvidkorejas baleta konkursā, 2017. gadā - bronzas medaļu Maskavas Starptautiskajā baleta konkursā, 2018. gadā - bronzas medaļu Dienvidāfrikas Starptautiskajā baleta konkursā. Kārlis Cīrulis ieguvis “Dejas balvu 2019” kategorijā “Klasiskās dejas dejotājs”.
-
-
LNOF
Built with Berta.me
