-
2019. gada 18. augustā pasniegtas Latvijas Nacionālās operas fonda balvas operai
Gada operas soliste - Sonora Vaice
Brīnišķīgā soprāna Sonoras Vaices repertuāru Latvijas Nacionālajā operā aizvadītajā sezonā spoži papildināja divas lomas – Čo-čo-sana operā “Madama Butterfly” un Džizelda operā “Burvestība”. Viņas skaisto balsi un izcilo aktierspēli var baudīt arī tādās lomās kā Violeta operā „Traviata”, Margarita operā “Fausts”, Rozalinde operetē “Sikspārnis”, Grāfiene operā “Figaro kāzas”. Neaizmirstams ir mākslinieces spožais sniegums titullomās Georga Frīdriha Hendeļa operā “Alčīna” un Gaetāno Doniceti operā “Lucia di Lammermoor”, kā arī Džildas lomā Džuzepes Verdi operā “Rigoleto”, Mimī un Mizetes lomās Džakomo Pučīni operā “Bohēma”, donnas Annas lomā Mocarta operā “Dons Žuans”, Rozīnas lomā Džoakīno Rosīni operā “Seviljas bārddzinis” un citās. Sonora Vaice ir vairāku starptautisku konkursu laureāte. Viņa absolvējusi Ludmilas Braunas vokālo klasi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Sonora Vaice dziedājusi Sidnejas operas festivālā, Štutgartes pilsētas teātrī, Drēzdenes Zempera operā, Klāgenfurtes Valsts teātrī, Dalhallas operas festivālā Zviedrijā, Krievijas Lielajā akadēmiskajā teātrī Maskavā, Igaunijas Nacionālajā operā un citviet. Jau vairākus gadus Sonora Vaice regulāri viesojas Ķīnas lielākajos opernamos, kur dzied Violetu operā “Traviata” un Mikaēlu operā “Karmena”.
Gada baleta soliste - Annija Kopštāle
Jaunās baleta solistes Annijas Kopštāles pārliecinošais sniegums 2018./2019. gada sezonā, atveidojot Medoru “Korsārā”, Milēdiju “Trīs musketieros”, Rositu “Donā Kihotā”, dejotāju Zaļajā pasakā “(Ne)stāsti man pasakas”, Feju Karabosu “Apburtajā princesē”, Solveigu “Pērā Gintā” un citas lomas, spilgti apliecina, ka viņa ir godam pelnījusi kļūt par sezonas labāko baleta solisti. Annijas virtuozā tehnika un gaišā, saulainā personība neatstāj vienaldzīgu nevienu skatītāju. Annijas spožo sniegumu augsti novērtējušas un ar medaļām godalgojušas arī daudzu starptautisku konkursu žūrijas Korejā, Ķīnā, Turcijā, Dienvidāfrikā, Latvijā, Zviedrijā un citur. Latvijas Nacionālā baleta dejotāju saimei soliste pievienojusies 2011. gadā pēc Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas absolvēšanas.
Balva par mūža ieguldījumu administratīvi tehniskajā jomā - Raimonda Zaice
Raimonda Zaice Latvijas Nacionālajā operā un baletā strādā jau 45 gadus. Pēc Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas absolvēšanas viņa divdesmit gadus bija Latvijas Nacionālā baleta māksliniece, bet kopš 1994. gada vada Kostīmu uzglabāšanas un ģērbšanas daļas Sieviešu kostīmu nodaļu. Raimondas Zaices un viņas komandas pārraudzībā ir tūkstošiem kostīmu. Raimonda rūpējas par baleta solistu krāšņajiem tērpiem, tos uzglabā, apkopj, sagatavo katrai izrādei un, protams, palīdz solistēm pirms izrādes un tās laikā – ne tikai ģērbjot, bet arī veicot mazus rituālus, kas ļauj uz skatuves doties ar pārliecību, ka izrāde būs veiksmīga.
Balva par ilgstošu un izcilu darbu mākslinieciskajā jomā - Normunds Zariņš
Normunds Zariņš absolvējis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu, no 1980. līdz 2007. gadam bijis Latvijas Nacionālā baleta solists – spilgts raksturlomu dejotājs. Kopš 2007. gada Normunda Zariņa pārziņā ir Latvijas Nacionālās operas un baleta plašā mīmistu saime. Horeogrāfi un režisori var būt droši, ka Normunda vadībā mīmisti savus skatuviskos uzdevumus allaž veiks lieliskā kvalitātē, izrāžu vadītājām nav jāuztraucas, ka nejauši kāds no viņiem varētu aizmirst par uzstāšanos. Savukārt katrs mīmists atplaukst, jūtot Normunda rūpes, atbalstu un iedrošinājumu. Arī pats Normunds Zariņš joprojām interpretē kolorītas epizodiskās lomas baletos “Pie zilās Donavas”, “Antonija #Silmači”, “Dons Kihots”, “Bajadēra”, “Karlsons lido…”, “Kopēlija”, operās “Bohēma”, “Putnu opera” un citās. Normundu Zariņu slavē arī kolēģi juridiskajā un finanšu daļā – viņa sagatavotie dokumenti precizitātē mēdz pārspēt datoru.
Balva par ilgstošu un panākumiem bagātu darbu - Andris Pujāts
Andris Pujāts ar Latvijas Nacionālās operas kori cieši saistīts jau divdesmit piecus gadus – kopš 1994. gada viņš ir Latvijas Nacionālās operas kora vokālists, bet kopš 1997. gada – arī kormeistars un inspektors. Kā kora mākslinieks Andris Pujāts iejūtas daudzās un dažādās lomās klasiskos un laikmetīgos iestudējumos, dziedot tenora partijas. Inspektora darbs savukārt nozīmē rūpīgi veidotus plānus, grafikus, līgumus, bet kormeistara pienākumi – rūpes par kora māksliniecisko kvalitāti. Andra Pujāta darbs ļāvis augt kora mākslinieciskajam līmenim, kura apliecinājums ir gan apbalvojumi, gan atzinīgās kritiķu atsauksmes, gan arī skatītāju mīlestība. Andris Pujāts mūziku sācis apgūt Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, absolvējis Latvijas Mūzikas akadēmijas Kordiriģēšanas nodaļu, iegūstot bakalaura un maģistra grādu.
Balva kategorijā "Gada orķestra mūziķi" - Otro vijoļu grupa
Lai arī otro vijoļu balsis solo partijās ieskanas retāk, orķestra kopējais skanējums bez šīs grupas mūziķu darba nav iedomājams. Ilggadējās koncertmeistares Daces Rīdiņas vadībā otrās vijoles kļuvušas par orķestra grupu, kuras mākslinieciskais sniegums garantē stabili augstu muzikālo kvalitāti. Otro vijoļu grupa ir viena no apzinīgākajām – bieži vien pirms mēģinājumiem un izrādēm tieši otrās vijoles pirmās ierodas orķestra bedrē, lai izspēlētu grūtākās vietas. Daci Rīdiņu koncertmeistara amatā pagājušajā sezonā nomainīja Otto Trapāns, viņa vadībā otro vijoļu grupā spēlē Maija Siliņa, Laila Lakstīgala, Biruta Vaivode, Kristīna Zeltkalne-Voika, Gunta Redberga, Edīte Markova, Kristīne Bergmane, Dina Ozoliņa, Laura Jefimova, Gunta Jankovska, Inga Tomsone un Jekaterina Rosuščana.